Finanšu izlūkošanas dienests (FID)

Finanšu izlūkošanas dienests

 

Latvija iesniedz progresa ziņojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmas efektivitāti

Latvija ir iesniegusi efektivitātes progresa ziņojumu Finanšu darījumu darba grupai (The Financial Action Task Force (FATF)) par Moneyval ekspertu sniegto rekomendāciju izpildi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas uzlabošanai.

chart close up data desk 590022 res

Ziņojums demonstrē Latvijas atbildīgo institūciju paveikto kopš 2017. gada beigām, kad noslēdzās Moneyval komitejas ekspertu vizīte Latvijā.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa: “Esam panākuši būtiskas un neatgriezeniskas izmaiņas cīņā pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem Latvijā. Īstenojot Latvijas valdības definēto finanšu noziegumu apkarošanas un novēršanas prioritāti, politikas veidotāji, uzraudzības un tiesībaizsardzības iestādes ir strādājušas vienā komandā, izveidojot efektīvu mehānismu cīņai pret noziedzīgi iegūtas naudas legalizētājiem. Mūsu kopīgais darbs ir vērsts uz Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju tiesisko interešu aizsardzību, globālās finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu un Eiropas kopējā tirgus aizsardzību.”

Efektivitātes progresa ziņojumā Latvijas sasniegtos rezultātus tostarp apliecina:
- Politiskā griba un atbalsts, piešķirot nepieciešamos papildu līdzekļus un veicot izmaiņas likumos, kas ļauj efektīvāk novērst un apkarot finanšu noziegumus.
- Stiprināta FID autonomija un neatkarība, nosakot dienestu par atbildīgo un vadošo iestādi NILLTPFN jomā valstī.
- Valsts iestāžu savstarpējā koordinācija un sadarbība ar privāto sektoru īpaši izveidotajās platformās.
- Finanšu sektora reorganizācija, aizliedzot finanšu institūcijām darījumus ar čaulas veidojumiem, ierobežojot aizdomīgus ārvalstu noguldījumu un depozītu pārskaitījumus, un stiprinot uzraudzības iestādes. Finanšu sektora uzraudzību veido riskos balstītā pieejā (risk-based approach) un tā tiek attīstīta atbilstoši jaunākajām tendencēm.
- Tiesībaizsardzības iestāžu lomas un ietekmes nostiprināšana cīņā pret finanšu noziegumiem:
        o FID 2019. gada 10 mēnešos iesaldēto līdzekļu apjoms ir 275,8 miljoni eiro;
        o 2019. gada deviņos mēnešos ierosināto kriminālprocesu skaits par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pieaudzis par 158%, salīdzinot ar 2017. gadu;
        o Kriminālvajāšanai nodoto kriminālprocesu skaits 2019. gada deviņos mēnešos pieaudzis par 255%, salīdzinot ar 2017. gadu.
- Saeimas pieņemtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, nodrošinot ANO Drošības padomes noteikto sankciju tiešu un nekavējošu piemērošanu, negaidot to pārņemšanu ES tiesību sistēmā. Izveidotā Sankciju koordinācijas padome, kas stiprina sankciju piemērošanas efektivitāti un informē privāto un publisko sektoru par sankciju ievērošanu.
- Valsts drošības dienesta izstrādātā un pieņemtā stratēģija “Terorisma finansēšanas novēršanas stratēģija 2019. – 2021. gadam”, kurā definēti vienoti terorisma finansēšanas novēršanas stratēģiskie pamatprincipi visām terorisma finansēšanas novēršanā iesaistītajām institūcijām Latvijā.
- Uzņēmumu reģistrā izveidotais un ikvienam tiešsaistē pieejamais patiesā labuma guvēju reģistrs.
- Sabiedrības un īpašu mērķa grupu izglītošana par finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem un to radītajām sekām, lai kopīgi veidotu stabilu un drošu finanšu sistēmu.

Nākamie soļi
Decembra sākumā Strasbūrā notiks Moneyval plenārsēde, kurā diskutēs par Latvijas 2019. gada 30. augustā iesniegto tehnisko ziņojumu. Savukārt decembra vidū notiks Latvijas delegācijas klātienes tikšanās ar FATF ekspertiem, kur būs iespēja apspriesties par valsts sasniegto progresu NILLTPFN sistēmas efektivitātes uzlabošanā saskaņā ar 2019. gada novembrī iesniegto ziņojumu. Latvijas progresu un atbilstību prasībām paredzēts skatīt FATF plenārsēdē 2020. gada februārī.