Finanšu izlūkošanas dienests (FID)

Finanšu izlūkošanas dienests

 

Fiziskas personas, tiecoties pēc ātri iegūstamas labākas dzīves, vai vēloties izpalīdzēt radiem, draugiem, paziņām un aiz nezināšanas, var kļūt par noziedznieku upuriem. Noziedzīgās shēmās viegli var iesaistīties arī uzņēmēji, kuri vēlas gūt “ātru un vieglu” peļņu vai cerot uz biznesa veiksmi.

Iemācīties atpazīt brīdinājuma zīmes (“sarkanos karogus”), saprast, kā izvairīties no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās un pasargāt sevi un savus tuviniekus aicina Finanšu izlūkošanas dienests, organizējot akciju “Zini naudas li(ī)kumus”.

Izglītojošā akcijā “Zini naudas li(ī)kumus!” vairosim izpratni par ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, rādīsim iespējamos riskus un stāstīsim par piemērotāko rīcību ar finanšu noziegumiem saistītās situācijās.

Finanšu noziegumos aiz nezināšanas vai zaudējot modrību itin viegli var iesaistīties ikviens – kā students, tā seniors, darba meklētājs, uzņēmējs vai jaunā māmiņa. Personas, kuras ievilina noziedzīgajos tīklos, ir viltīgas, tās atpazīst cilvēku vājās vietas un prot tās izmantot saviem negodprātīgajiem mērķiem..

Image is not available
Slider

Fiziskas personas, tiecoties pēc ātri iegūstamas labākas dzīves, vai vēloties izpalīdzēt radiem, draugiem, paziņām un aiz nezināšanas, var kļūt par noziedznieku upuriem. Noziedzīgās shēmās viegli var iesaistīties arī uzņēmēji, kuri vēlas gūt “ātru un vieglu” peļņu vai cerot uz biznesa veiksmi.

Iemācīties atpazīt brīdinājuma zīmes (“sarkanos karogus”), saprast, kā izvairīties no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās un pasargāt sevi un savus tuviniekus aicina Finanšu izlūkošanas dienests, organizējot akciju “Zini naudas li(ī)kumus”.

Izglītojošā akcijā “Zini naudas li(ī)kumus!” vairosim izpratni par ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, rādīsim iespējamos riskus un stāstīsim par piemērotāko rīcību ar finanšu noziegumiem saistītās situācijās.

Finanšu noziegumos aiz nezināšanas vai zaudējot modrību itin viegli var iesaistīties ikviens – kā students, tā seniors, darba meklētājs, uzņēmējs vai jaunā māmiņa. Personas, kuras ievilina noziedzīgajos tīklos, ir viltīgas, tās atpazīst cilvēku vājās vietas un prot tās izmantot saviem negodprātīgajiem mērķiem..

Image is not available
Slider

Fiziskas personas, tiecoties pēc ātri iegūstamas labākas dzīves, vai vēloties izpalīdzēt radiem, draugiem, paziņām un aiz nezināšanas, var kļūt par noziedznieku upuriem. Noziedzīgās shēmās viegli var iesaistīties arī uzņēmēji, kuri vēlas gūt “ātru un vieglu” peļņu vai cerot uz biznesa veiksmi.

Iemācīties atpazīt brīdinājuma zīmes (“sarkanos karogus”), saprast, kā izvairīties no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās un pasargāt sevi un savus tuviniekus aicina Finanšu izlūkošanas dienests, organizējot akciju “Zini naudas li(ī)kumus”.

Izglītojošā akcijā “Zini naudas li(ī)kumus!” vairosim izpratni par ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, rādīsim iespējamos riskus un stāstīsim par piemērotāko rīcību ar finanšu noziegumiem saistītās situācijās.

Finanšu noziegumos aiz nezināšanas vai zaudējot modrību itin viegli var iesaistīties ikviens – kā students, tā seniors, darba meklētājs, uzņēmējs vai jaunā māmiņa. Personas, kuras ievilina noziedzīgajos tīklos, ir viltīgas, tās atpazīst cilvēku vājās vietas un prot tās izmantot saviem negodprātīgajiem mērķiem..

Image is not available
Slider
Pārbaudi savas zināšanas par naudas likumiem, finanšu un ekonomisko noziegumu riskiem un rīcību dažādās situācijās digitālajā spēlē.
Slider
Pārbaudi savas zināšanas par naudas likumiem, finanšu un ekonomisko noziegumu riskiem un rīcību dažādās situācijās digitālajā spēlē.
Slider
Pārbaudi savas zināšanas par naudas likumiem, finanšu un ekonomisko noziegumu riskiem un rīcību dažādās situācijās digitālajā spēlē.
Slider
Slider
Slider
Slider
Slider
Slider

Jautājumi un atbildes

  • Kas ir Finanšu izlūkošanas dienests?

    Finanšu izlūkošanas dienests ir vadošā iestāde Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai.  

    Finanšu izlūkošanas dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic neparastu un aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

  • Kas ir finanšu izlūkošana?

    Finanšu izlūkošana ir datu apkopošana un datu analīze par personu veiktiem finanšu darījumiem. Finanšu izlūkošanas mērķis ir izprast finanšu darījumu būtību, lai identificētu prettiesiskas darbības, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, korupciju vai kādu citu noziedzīgu darbību. Informāciju par aizdomīgiem finanšu darījumiem Finanšu izlūkošanas dienests iegūst no juridiskām un fiziskām personām aizdomīgu darījumu ziņojumu formā, ziņojumu veidā no ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem, kā arī veicot stratēģisko analīzi.

  • Kas ir aizdomīgi darījumi?

    Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un/vai proliferācijas finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu.

    Likumā noteiktajiem subjektiem ir noteikts pienākums nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts.

  • Kas ir akcija “Zini naudas li(ī)kumus!” un kāds ir tās mērķis?

    Sociālās un sabiedrības izglītošanas akcijas “Zini naudas li(ī)kumus!” galvenais nodoms ir informēt sabiedrību par jautājumiem un aktualitātēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kā arī panākt, ka iedzīvotāji un uzņēmēji (1) atpazīst un māk identificēt dažādas riska situācijas, (2) saprot, ka noziegumiem ir negatīva ietekme gan individuālā līmenī, gan arī sociālā, politiskā un ekonomiskā līmenī, (3) panākt, ka personu iesaiste finanšu noziegumos mazinās, (4) apliecināt Latvijas definēto apņemšos nepieļaut iecietību pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu.

    Akcijā “Zini naudas li(ī)kumus!” Finanšu izlūkošanas dienests aicina sabiedrību piedalīties digitālajā spēlē, kurā ir piedāvāti vairāki riska scenāriji kā gan fiziskas, gan juridiskas personas, dažkārt pat neapzinoties,  var nonākt gaužām neapskaužamā situācijā un kļūt par daļu no noziedznieku īstenotajām darbībām.

    Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas joma arvien attīstās, ieviešot jaunus kontroles mehānismus un prasības, līdz ar to pieaug arī noziedznieku zināšanas, viņu pielietotās metodes kļūst komplicētākas un grūtāk identificējams. Kļūšana par “naudas mūli” vai “lupatu lelli” ir tikai pāris no potenciālajām lamatām, kurās fiziskas personas var iekrist, tiecoties pēc ātras un šķietami viegli nopelnāmas naudas.

  • Kas ir “naudas mūlis”?

    Par “naudas mūli” (no angļu valodas – “money mule”) tiek uzskatīta persona, kas nezināšanas vai savas labticības dēļ trešajām personām piekrīt sniegt skaidras vai bezskaidras naudas starpnieka pakalpojumus, izmantojot savu bankas kontu un personas datus, tādējādi nodrošinot trešo personu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un slēpjot noziedznieka identitāti.

    Visizplatītākais veids, kā tiek uzrunāti potenciālie “naudas mūļi” ir darba piedāvājumu publicēšana/nosūtīšana, kuros sola nopelnīt “vieglu naudu”, nereti tiek piedāvāts darbs, kurš veicams no mājām/attālināti, kā arī tiek meklēti “aģenti” vai “pārstāvji” ārzemju uzņēmumam.

    Šādi darba sludinājumi var būt ļoti atstrādāti un slīpēti, izstrādāts kvalitatīvs un pievilcīgs formulējums, lai e-pastam nebūtu surogātpasta pazīmes. Darba piedāvājumos norādītas saites uz viltus, bet profesionāli un kvalitatīvi izstrādātām tīmekļa vietnēm. Uzņēmums, kas tiek reklamēts, ir ar līdzīgu nosaukumu/brenda dizainu reāli eksistējošam, pastāvošam uzņēmumam. Nereti šādi darba sludinājumi tiek ievietoti vietnēs, kas īpaši paredzētas darba meklētājiem, radot ticamības momentu.

    Parasti noziedznieks “naudas mūli” izmantos īslaicīgi, dažu shēmu veikšanai. Pēc tam, kad “naudas mūlis” veic savu lomu darījumā, noziedznieks parasti pilnībā izbeidz attiecības un pieņem darbā citu personu nākamajai shēmai. Sadarbība ar vienu “naudas mūli” parasti ir īslaicīga.

    Kļūstot par “naudas mūli” pastāv augsts risks tapt pieķertam, kā rezultātā iespējami šādi turpmākie scenāriji:

    - nepieejami bankas konti - izmeklēšanas laikā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki var iesaldēt “naudas mūļa” bankas kontus (liegta piekļuve bankas kontam, ievērojamas neērtības, finansiāls slogs, persona paliek bez ienākumiem, var ietekmēt kredītu/aizdevumu atmaksas u.tml.);

    - kriminālvajāšana – personai, kas darbojies kā “naudas mūlis”, var tikt izvirzīta apsūdzība par piedalīšanos noziedzīgās darbībās;

    - atbildība par radītajiem zaudējumiem – nereti persona, kas darbojies kā “naudas mūlis”, var tikt uzskatīta kā personīgi atbildīga par trešajām personām radītajiem zaudējumiem un būt atbildīga par radušos zaudējumu atlīdzību;

    - personiskās informācijas neaizsargātība - kā aprakstīts tipiskajā procesā, noziedznieki bieži apkopo/ievāc personīgu informāciju no “naudas mūļiem”. Iespējams, ka noziedznieki var izmantot šo informāciju citiem ļaunprātīgiem mērķiem.

  • Kas ir “lupatu lelle”?

    Par “lupatu lelli” (no angļu valodas – “straw man”)  tiek uzskatīta persona, kura aiz savas identitātes slēpj patiesos uzņēmuma īpašniekus un uzņēmējdarbības mahinācijas. “Lupatu lelle” ir fiktīvs uzņēmuma īpašnieks, kas darbojas citu personu vārdā, proti, tam nav reālas intereses vai līdzdalības uzņēmējdarbībā, bet ir kā izkārtne īstajiem uzņēmuma īpašniekiem, kuri slepeni un patiesībā kontrolē darbības un procesus.

    Iemesli, kāpēc personas piekrīt pildīt “lupatu lelles” funkcijas, ir dažādi, proti, radniecība, parādsaistības, šantāža. Uzņēmuma fiktīva vadība nereti tiek uzticēta “salmu vīram” vai uzticamības personai tāpēc, ka publiski nav pieejama informācijas par tā reputācijas apdraudējumu, kā arī gadījumos, kad nepieciešams, lai uzņēmuma vadītājs ir Latvijas rezidents, kas rada paaugstinātu leģitimitātes un ticamības momentu.
    Personai par “lupatu lelles” funkciju pildīšanu saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem draud kriminālatbildība.

  • Kas ir “rietumu aģents“?

    Par “rietumu aģentu” var kļūt jebkurš uzņēmuma īpašnieks, kurš aiz nezināšanas vai vēlmes gūt vieglu un ātru peļņu, iekuļas noziedznieku izliktās viltīgās lamatās. Rezultātā “rietumu aģents” kā viens no noziedznieku izstrādātās ķēdes posmiem veicina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un/vai masu iznīcināšanas ieroču finansēšanu.

    Kā viens no iemesliem, kāpēc Latvijas uzņēmēji tiek pakļauti lielākam riskam tapt iesaistīti darbībās, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, ir Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Latvijas atrašanās vieta starp NVS un Eiropas Savienību, ir pievilcīgs faktors noziedzniekiem un nereti tā tiek izmantota kā potenciāla tranzīta valsts noziedzīgu darbību īstenošanai.  

    Noziedznieku mahinācijas attiecībā uzņēmēju izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas shēmās kļūst ar vien rafinētākas. Tā kā normatīvais regulējums paredz aizliegumu bankām sadarboties ar čaulas veidojumiem, noziedzniekiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, kā īstenot noziedzīgās ieceres, piemēram, shēmās iesaistot īstus uzņēmējus, kas neatbilst čaulas veidojuma pazīmēm. Īpašās riska grupas ir start-up uzņēmumi, uzņēmēji, kas nonākuši finansiālās grūtībās, uzņēmēji, kas nodarbojas ar ekspertu un importu, kā arī loģistikas pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi.

    Piedaloties finanšu noziegumos un īstenojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tādējādi gūstot īslaicīgu labumu, sekas var būt ievērojamas:

    -    uzņēmumam tiek liegta ilgtermiņa attīstība;
    -    tiek sabojāta uzņēmuma un tā īpašnieku reputācija un uzticamība darījumu partneru un klientu skatījumā;
    -    pastāv iespēja zaudēt biznesu un liegta iespēja Latvijā turpmāk nodarboties ar uzņēmējdarbību;
    -    tiek apdraudēta uzņēmuma darbinieku un viņu ģimeņu labklājība;
    -    pastāv liela iespēja tikt sodītam par noziedzīgu nodarījumu veikšanu.

Jautājumi un atbildes

  • Kas ir Finanšu izlūkošanas dienests?

    Finanšu izlūkošanas dienests ir vadošā iestāde Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai.  

    Finanšu izlūkošanas dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic neparastu un aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

  • Kas ir finanšu izlūkošana?

    Finanšu izlūkošana ir datu apkopošana un datu analīze par personu veiktiem finanšu darījumiem. Finanšu izlūkošanas mērķis ir izprast finanšu darījumu būtību, lai identificētu prettiesiskas darbības, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, korupciju vai kādu citu noziedzīgu darbību. Informāciju par aizdomīgiem finanšu darījumiem Finanšu izlūkošanas dienests iegūst no juridiskām un fiziskām personām aizdomīgu darījumu ziņojumu formā, ziņojumu veidā no ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem, kā arī veicot stratēģisko analīzi.

  • Kas ir aizdomīgi darījumi?

    Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un/vai proliferācijas finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu.

    Likumā noteiktajiem subjektiem ir noteikts pienākums nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts.

  • Kas ir akcija “Zini naudas li(ī)kumus!” un kāds ir tās mērķis?

    Sociālās un sabiedrības izglītošanas akcijas “Zini naudas li(ī)kumus!” galvenais nodoms ir informēt sabiedrību par jautājumiem un aktualitātēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kā arī panākt, ka iedzīvotāji un uzņēmēji (1) atpazīst un māk identificēt dažādas riska situācijas, (2) saprot, ka noziegumiem ir negatīva ietekme gan individuālā līmenī, gan arī sociālā, politiskā un ekonomiskā līmenī, (3) panākt, ka personu iesaiste finanšu noziegumos mazinās, (4) apliecināt Latvijas definēto apņemšos nepieļaut iecietību pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu.

    Akcijā “Zini naudas li(ī)kumus!” Finanšu izlūkošanas dienests aicina sabiedrību piedalīties digitālajā spēlē, kurā ir piedāvāti vairāki riska scenāriji kā gan fiziskas, gan juridiskas personas, dažkārt pat neapzinoties,  var nonākt gaužām neapskaužamā situācijā un kļūt par daļu no noziedznieku īstenotajām darbībām.

    Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas joma arvien attīstās, ieviešot jaunus kontroles mehānismus un prasības, līdz ar to pieaug arī noziedznieku zināšanas, viņu pielietotās metodes kļūst komplicētākas un grūtāk identificējams. Kļūšana par “naudas mūli” vai “lupatu lelli” ir tikai pāris no potenciālajām lamatām, kurās fiziskas personas var iekrist, tiecoties pēc ātras un šķietami viegli nopelnāmas naudas.

  • Kas ir “naudas mūlis”?

    Par “naudas mūli” (no angļu valodas – “money mule”) tiek uzskatīta persona, kas nezināšanas vai savas labticības dēļ trešajām personām piekrīt sniegt skaidras vai bezskaidras naudas starpnieka pakalpojumus, izmantojot savu bankas kontu un personas datus, tādējādi nodrošinot trešo personu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un slēpjot noziedznieka identitāti.

    Visizplatītākais veids, kā tiek uzrunāti potenciālie “naudas mūļi” ir darba piedāvājumu publicēšana/nosūtīšana, kuros sola nopelnīt “vieglu naudu”, nereti tiek piedāvāts darbs, kurš veicams no mājām/attālināti, kā arī tiek meklēti “aģenti” vai “pārstāvji” ārzemju uzņēmumam.

    Šādi darba sludinājumi var būt ļoti atstrādāti un slīpēti, izstrādāts kvalitatīvs un pievilcīgs formulējums, lai e-pastam nebūtu surogātpasta pazīmes. Darba piedāvājumos norādītas saites uz viltus, bet profesionāli un kvalitatīvi izstrādātām tīmekļa vietnēm. Uzņēmums, kas tiek reklamēts, ir ar līdzīgu nosaukumu/brenda dizainu reāli eksistējošam, pastāvošam uzņēmumam. Nereti šādi darba sludinājumi tiek ievietoti vietnēs, kas īpaši paredzētas darba meklētājiem, radot ticamības momentu.

    Parasti noziedznieks “naudas mūli” izmantos īslaicīgi, dažu shēmu veikšanai. Pēc tam, kad “naudas mūlis” veic savu lomu darījumā, noziedznieks parasti pilnībā izbeidz attiecības un pieņem darbā citu personu nākamajai shēmai. Sadarbība ar vienu “naudas mūli” parasti ir īslaicīga.

    Kļūstot par “naudas mūli” pastāv augsts risks tapt pieķertam, kā rezultātā iespējami šādi turpmākie scenāriji:

    - nepieejami bankas konti - izmeklēšanas laikā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki var iesaldēt “naudas mūļa” bankas kontus (liegta piekļuve bankas kontam, ievērojamas neērtības, finansiāls slogs, persona paliek bez ienākumiem, var ietekmēt kredītu/aizdevumu atmaksas u.tml.);

    - kriminālvajāšana – personai, kas darbojies kā “naudas mūlis”, var tikt izvirzīta apsūdzība par piedalīšanos noziedzīgās darbībās;

    - atbildība par radītajiem zaudējumiem – nereti persona, kas darbojies kā “naudas mūlis”, var tikt uzskatīta kā personīgi atbildīga par trešajām personām radītajiem zaudējumiem un būt atbildīga par radušos zaudējumu atlīdzību;

    - personiskās informācijas neaizsargātība - kā aprakstīts tipiskajā procesā, noziedznieki bieži apkopo/ievāc personīgu informāciju no “naudas mūļiem”. Iespējams, ka noziedznieki var izmantot šo informāciju citiem ļaunprātīgiem mērķiem.

  • Kas ir “lupatu lelle”?

    Par “lupatu lelli” (no angļu valodas – “straw man”)  tiek uzskatīta persona, kura aiz savas identitātes slēpj patiesos uzņēmuma īpašniekus un uzņēmējdarbības mahinācijas. “Lupatu lelle” ir fiktīvs uzņēmuma īpašnieks, kas darbojas citu personu vārdā, proti, tam nav reālas intereses vai līdzdalības uzņēmējdarbībā, bet ir kā izkārtne īstajiem uzņēmuma īpašniekiem, kuri slepeni un patiesībā kontrolē darbības un procesus.

    Iemesli, kāpēc personas piekrīt pildīt “lupatu lelles” funkcijas, ir dažādi, proti, radniecība, parādsaistības, šantāža. Uzņēmuma fiktīva vadība nereti tiek uzticēta “salmu vīram” vai uzticamības personai tāpēc, ka publiski nav pieejama informācijas par tā reputācijas apdraudējumu, kā arī gadījumos, kad nepieciešams, lai uzņēmuma vadītājs ir Latvijas rezidents, kas rada paaugstinātu leģitimitātes un ticamības momentu.
    Personai par “lupatu lelles” funkciju pildīšanu saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem draud kriminālatbildība.

  • Kas ir “rietumu aģents“?

    Par “rietumu aģentu” var kļūt jebkurš uzņēmuma īpašnieks, kurš aiz nezināšanas vai vēlmes gūt vieglu un ātru peļņu, iekuļas noziedznieku izliktās viltīgās lamatās. Rezultātā “rietumu aģents” kā viens no noziedznieku izstrādātās ķēdes posmiem veicina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un/vai masu iznīcināšanas ieroču finansēšanu.

    Kā viens no iemesliem, kāpēc Latvijas uzņēmēji tiek pakļauti lielākam riskam tapt iesaistīti darbībās, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, ir Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Latvijas atrašanās vieta starp NVS un Eiropas Savienību, ir pievilcīgs faktors noziedzniekiem un nereti tā tiek izmantota kā potenciāla tranzīta valsts noziedzīgu darbību īstenošanai.  

    Noziedznieku mahinācijas attiecībā uzņēmēju izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas shēmās kļūst ar vien rafinētākas. Tā kā normatīvais regulējums paredz aizliegumu bankām sadarboties ar čaulas veidojumiem, noziedzniekiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, kā īstenot noziedzīgās ieceres, piemēram, shēmās iesaistot īstus uzņēmējus, kas neatbilst čaulas veidojuma pazīmēm. Īpašās riska grupas ir start-up uzņēmumi, uzņēmēji, kas nonākuši finansiālās grūtībās, uzņēmēji, kas nodarbojas ar ekspertu un importu, kā arī loģistikas pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi.

    Piedaloties finanšu noziegumos un īstenojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tādējādi gūstot īslaicīgu labumu, sekas var būt ievērojamas:

    -    uzņēmumam tiek liegta ilgtermiņa attīstība;
    -    tiek sabojāta uzņēmuma un tā īpašnieku reputācija un uzticamība darījumu partneru un klientu skatījumā;
    -    pastāv iespēja zaudēt biznesu un liegta iespēja Latvijā turpmāk nodarboties ar uzņēmējdarbību;
    -    tiek apdraudēta uzņēmuma darbinieku un viņu ģimeņu labklājība;
    -    pastāv liela iespēja tikt sodītam par noziedzīgu nodarījumu veikšanu.

Seko mums sociālajos tīklos

Seko mums sociālajos tīklos