2025-12-18
Tiesa piekrīt FID vērtējumam par ES sankciju piemērošanu
30.12.2025
Kā sankcijas vājina Krievijas ekonomiku, un kā to ietekmi iespējams novērtēt? Šajā rakstā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs un Kijivas Ekonomikas skolas KSE institūta Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) analizē, kā sankcijas ietekmē Krievijas ekonomiku, izvērtē to efektivitāti un aplūko, kādas izmaiņas vēl ir nepieciešamas.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 19 sankciju kārtas pret Krieviju, papildinot pasākumus, kas tika ieviesti jau pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā.
“Tā kā sankcijas ik pēc sešiem mēnešiem ir jāatjauno ar visu ES dalībvalstu vienprātīgu piekrišanu, politiskā pretestība var būtiski vājināt to efektivitāti,” norāda B. Hilgenstoks.
B. Hilgenstoks papildina, ka tas izskaidro, kādēļ dažas dalībvalstis joprojām importē Krievijas energoresursus vairāk nekā trīsarpus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma. Tomēr, neraugoties uz šiem ierobežojumiem, ES ir panākusi ievērojamu progresu – negaidītā vienošanās aizliegt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pārvadāšanu Eiropā apliecina, ka sankcijas var tikt efektīvi pilnveidotas.
P. Iļjenkovs vērš uzmanību uz papildu izaicinājumiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi, finanšu iestādes un dalībvalstis. Lai gan lēmumi par sankcijām tiek pieņemti centralizēti, par to faktisko īstenošanu ir atbildīga katra dalībvalsts. Tas ir novedis pie sankciju īstenošanas decentralizācijas un sadrumstalotības dalībvalstu līmenī. Piemēram, liela daļa valstu vēl nav ieviesušas kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu atbilstoši ES direktīvai. Sankciju izpildes nepilnības var rasties arī vienas valsts robežās. Lai mazinātu šādu risku, Latvija ir noteikusi Finanšu izlūkošanas dienestu par kompetento iestādi sankciju izpildes jautājumos.

Paulis Iļjenkovs, FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos
Abi eksperti norāda, ka sankciju īstenošana uzlabojas, taču joprojām nepieciešami turpmāki centieni.
“Lai sankcijas kļūtu patiesi efektīvas, ir vajadzīgi mērķtiecīgi un ilgtermiņā noturīgi ieguldījumi,” uzsver P. Iļjenkovs.
Vaicāti par to, kuras sankcijas Krievijai nodarījušas vislielākos zaudējumus, abi eksperti ir vienisprātis, ka būtiskāko ietekmi radījuši pret enerģētikas sektoru vērstie ierobežojumi. ES noteiktais embargo jēlnaftai un naftas produktiem būtiski ierobežoja Krievijas piekļuvi Eiropas tirgum. Tas 2023. gada sākumā piespieda Krieviju meklēt jaunus pircējus citos tirgos, nereti pārdodot naftu ar ievērojamām atlaidēm, kā rezultātā būtiski samazinājās ieņēmumi. KSE institūts lēš, ka laika posmā no 2022. gada marta līdz 2025. gada augustam Krievija ir zaudējusi 159 miljardus ASV dolāru potenciālo ieņēmumu (skat. 1.,2. attēlu).
B. Hilgenstoks norāda, ka ēnu flotes izmantošanas pieaugums un naftas cenu griestu efektivitātes vājināšanās ir mazinājusi kopējo sankciju ietekmi, tomēr enerģētikas sankcijas joprojām ir visefektīvākās.

1. attēls. Krievijas un Eiropas naftas cenu salīdzinājums. Avoti: IEA Oil Market Reports; KSE institūta aplēses.

2. attēls. Krievijas naftas eksporta zaudējumu aplēses. Avoti: IEA Oil Market Reports; KSE institūta aplēses.
Pēc abu ekspertu domām, nākamās nozīmīgākās ir eksporta kontroles sankcijas attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un citām augstas prioritātes precēm. Lai gan Eiropas izcelsmes tehnoloģijas joprojām nonāk Krievijas militārajā aprīkojumā un pierādījumi liecina, ka sankcijas nav pilnībā apturējušas Rietumos ražotu komponentu iegādi, izmantojot sarežģītas piegādes ķēdes, šāda veida iepirkumi bieži notiek ar ievērojami augstākām izmaksām nekā normālos tirgus apstākļos. B. Hilgenstoks norāda, ka tas var būt saistīts gan ar lielo starpnieku skaitu sankciju apiešanas shēmās, gan ar to, ka Ķīnas piegādātāji, apzinoties Krievijas atkarību no šīm tehnoloģijām, piemēro paaugstinātas cenas.
Finanšu sankcijas ir tikpat nozīmīgas. P. Iļjenkovs izceļ arī sankcijas, kas vērstas pret Krievijas oligarhiem, kuru ietekme nosaka Kremļa lēmumu pieņemšanu. Savukārt B. Hilgenstoks izceļ Krievijas Centrālās bankas aktīvu iesaldēšanu ES, norādot, ka piekļuves zaudēšana ārvalstu rezervēm ierobežo politikas veidošanas iespējas, veicina augstas procentu likmes un vēl vairāk destabilizē rubli.

2025. gada oktobrī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) noteica jaunas sankcijas pret Rosneft un Lukoil – diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem. Kā norāda B. Hilgenstoks, sākotnējā ietekme būs būtiska, jo OFAC skaidri signalizē par sekundāro sankciju risku ārvalstu bankām. Lai saglabātu eksporta apjomus, Krievijai nāksies piedāvāt vēl lielākas atlaides jau tā zemajai naftas cenai.
Cik ilgi šis periods turpināsies, pagaidām nav skaidrs, jo abi eksperti ir vienisprātis, ka šo sankciju efektivitāte būs atkarīga no tā, cik stingri OFAC nodrošinās to izpildi. Daži izņēmumi jau ir piešķirti, kas mazina sankciju efektivitāti. Pastāv arī iespēja, ka Krievija varētu izveidot čaulas uzņēmumus, lai iegādātos sankcijām pakļauto naftu un pēc tam to tālāk pārdotu, izslēdzot no darījumiem Rosneft un Lukoil nosaukumus un tādējādi ļaujot bankām apstrādāt maksājumus. Tas, vai OFAC ieņems stingru nostāju pret šādām iespējamām apiešanas shēmām, vēl ir atklāts jautājums.
P. Iļjenkovs norāda, ka Lukoil ievērojamā klātbūtne Eiropas degvielas mazumtirdzniecības tirgū padara uzņēmumu īpaši pakļautu sankciju ietekmei. Vienlaikus ietekme uz Latviju, visticamāk, būs minimāla, jo Rosneft faktiski jau kopš 2022. gada tiek uzskatīts par sankciju subjektu, ņemot vērā tā izpilddirektora Igora Sečina iekļaušanu sankciju sarakstā, savukārt Lukoil uzņēmējdarbības klātbūtne Latvijā ir neliela.
Pēc vairāk nekā trīsarpus gadiem Krievijas uzsāktā agresija pret Ukrainu turpinās, raisot jautājumus par to, ko kara ilgums atklāj par Krievijas ekonomikas stāvokli.
B. Hilgenstoks norāda, ka ilgstoša kara vešana ārpus savas teritorijas ir ārkārtīgi dārga, lai gan autoritārs režīms spēj šādu agresiju ilgstoši uzturēt. Vienlaikus Krievija nav neuzvarama – tai neizdevās īstenot sākotnējo militāro mērķi trīs dienu laikā ieņemt Kijivu, un tās virzība frontē bijusi lēna un ļoti dārga.
“Kara ilgums liecina, ka līdz šim piemērotais spiediens nav bijis pietiekams – tas ir jāpastiprina,” secina B. Hilgenstoks.
Sankcijas ir būtiski vājinājušas Krievijas ekonomiku un tās spējas karot, taču to ilgtermiņa efektivitāte ir atkarīga no turpmākas koordinācijas, konsekventas īstenošanas un politiskās gribas. Šī spiediena saglabāšana un pastiprināšana ir izšķiroša, lai starptautiskā sabiedrība varētu efektīvi atbalstīt Ukrainu un ierobežot Krievijas spējas turpināt agresiju.
Saruna norisinājusies FID rīkotās konferences “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” laikā, kas kalpoja kā nozīmīga platforma dialogam starp ekspertiem, politikas veidotājiem un uzņēmējiem, lai stiprinātu kopīgu izpratni par sankciju nozīmi un to ieviešanas efektivitāti.
Konferences ieraksts latviešu valodā:
Konferences ieraksts angļu valodā:
FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.
Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
2025-12-18
Tiesa piekrīt FID vērtējumam par ES sankciju piemērošanu
2025-12-08
Atlikta Latvijas novērtējuma ziņojuma publicēšana