Darbības jomas

Viena no galvenajām Finanšu izlūkošanas darbības jomām ir finanšu izlūkošana. 

Finanšu izlūkošana ir datu apkopošana un datu analīze par personu (gan fizisku, gan juridisku) veiktajiem finanšu darījumiem. Finanšu izlūkošanas mērķis ir izprast finanšu darījumu būtību, lai identificētu iespējamās prettiesiskās darbības, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, korupciju vai kādu citu noziedzīgu darbību.

 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu. Informāciju par aizdomīgiem finanšu darījumiem Finanšu izlūkošanas dienests iegūst arī ziņojumu veidā no analogiem ārvalstu dienestiem, veicot stratēģisko analīzi un citos veidos.

 

Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības veikt līdzekļu iesaldēšanu. Finanšu līdzekļu iesaldēšana ir liegums jebkādai līdzekļu kustībai un darījumiem, arī pārvedumiem, grozījumiem, maiņai, izmantošanai, piekļuvei tiem vai rīcībai ar tiem, kuras rezultātā jebkādā veidā varētu mainīties šo līdzekļu apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai mērķis vai rasties citas izmaiņas, kas varētu padarīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību. 

 

Finanšu izlūkošanas dienesta praksē process no iespējami noziedzīgi iegūto līdzekļu iesaldēšanas līdz to konfiskācijai un atdošanas to patiesajam īpašniekam un/vai attiecīgo līdzekļu piedziņai valsts labā notiek šādi:

 

  1. Likuma subjekta (piemēram, kredītiestādes) ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu ar vai bez atturēšanās no klienta darījuma izpildes.  

    Likuma subjekta pienākums ir nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts


    Likuma subjekta ziņojums par aizdomīgu darījumu ar vai bez atturēšanās no klienta darījuma izpildes.
     

  2. Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu.

    Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības izdot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja rodas pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana vai šo noziedzīgo nodarījumu mēģinājums


    Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu / Finanšu izlūkošanas dienesta materiāls informācija pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai.
     

  3. Pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vai prokuratūras lēmums par mantas arestu. 

    Atbildīgās pirmstiesas izmeklēšanas iestādes (tiesībaizsardzības iestādes vai valsts drošības iestādes) vai prokuratūras lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu un lēmums par aresta uzlikšanu mantai (pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa).


    Apsūdzības uzturēšana tiesā.
     

  4. Mantas atzīšana par noziedzīgu iegūtu un tās konfiskācija. 

Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.

Pēc tam, kad stājies spēkā gala nolēmums kriminālprocesā, noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos līdzekļus vispirms izmanto pieprasītās kaitējuma kompensācijas nodrošināšanai un samaksai.

Pēc tam, kad saņemts tiesu izpildītāja paziņojums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi, tai skaitā par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu cietušajam un nekustamā īpašuma nodokļa parāda samaksu pašvaldībai, tiesnesis rakstveida procesā pieņem lēmumu par to līdzekļu, kuri nav izmantoti kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanai cietušajam un nekustamā īpašuma nodokļa parāda samaksai pašvaldībai, piedziņu no notiesātās personas valsts labā. Lēmums nav pārsūdzams.