Terorisma finansēšanas novēršana

Pasaules valstu starpā nav vienotas izpratnes par terorisma jēdzienu, tāpēc katra valsts to definē saskaņā ar savu izpratni, vēsturisko pieredzi un vajadzībām.

 

Terorisms kā jēdziens ir radies no latīņu vārda terror, kas nozīmē galējas bailes. Tieši baiļu radīšana savā pretiniekā (valstu valdībās, sabiedrībā vai tās daļā) ir viens no teroristu līdzekļiem, lai panāktu savu mērķu sasniegšanu.

Terorismu ir nepieciešams definēt, lai varētu saukt personas pie kriminālatbildības par konkrētu darbību veikšanu. 
Latvijā terorisms ir definēts pēc darbības veidiem. Krimināllikuma 79 1 pantā ir aprakstītas darbības (spridzināšana, dedzināšana, masveida iznīcināšanas ieroču lietošana, masveida saindēšana, ķīlnieku sagrābšana u.c.), kuras, ja veiktas ar noteiktu nolūku (iebiedēt iedzīvotājus, piespiest valsti izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās u.c.), ir teroristiskas.
 

Terorisma finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu (gan likumīgu, gan noziedzīgu) finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai veiktu terorismu, ceļošanu terorisma nolūkā, iesaistīšanos teroristu grupā, tās organizēšanu vai vadīšanu, personas vervēšanu, apmācīšanu vai apmācīšanos terorismam vai konkrētas citas darbības. Terorisma finansēšana ir arī jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu (gan likumīgu, gan noziedzīgu) vai mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana teroristu grupas vai atsevišķa terorista rīcībā. 

Būtiski uzsvērt, ka terorisms un terorisma finansēšana ir savstarpēji saistītas – terorisma finansēšana nepastāvētu, ja nebūtu terorisma, un teroristiem ir nepieciešams finansējums, ko tie iegūst dažādos veidos, tai skaitā, piesaistot un izmantojot arī likumīgi iegūtus līdzekļus. 

Terorisma finansēšana ir viena no terorisma atbalsta aktivitātēm. Terorisma finansēšana ietver dažādas aktivitātes, kuru galvenais mērķis ir novirzīt teroristiem un/vai teroristu organizācijām naudu, finanšu instrumentus vai mantas. Ne vienmēr terorisma finansēšana aprobežojas tikai ar līdzekļu iegūšanu. Nereti tajā ir ietverta arī šo līdzekļu novirzīšana (piemēram, pārskaitīšana) un fiziska nogādāšana teroristu organizācijām vai terora aktu veicējiem. 

Nav lielas atšķirības starp to, kā teroristi un noziedznieki izmanto finanšu sistēmu. Teroristu grupas līdzīgi noziedznieku grupām savu darbību atbalstam meklē iespējas finanšu infrastruktūras izveidei un uzturēšanai. Šim nolūkam tiek meklēti dažādi finansējuma avoti un iespējas, veidi līdzekļu avotu un teroristu darbības sasaistes apslēpšanai.

Vērā jāņem divas pamata atšķirības starp teroristu mantu (līdzekļiem) un noziedznieku mantu (līdzekļiem), proti:

  • līdzekļu apmēri, kas nepieciešami terora aktu finansēšanai ne vienmēr ir nozīmīgi (tie nereti ir daži eiro) un darījumu veikšanai var nebūt nepieciešamas sarežģītas shēmas;
  • teroristus vai to grupējumus var finansēt arī no legāli iegūtiem līdzekļiem un ir apgrūtinoši noteikt brīdi, kurā šādi leģitīmi līdzekļi kļūst par teroristu īpašumu.

Terorisma finansēšanas aktivitātēs iesaistās dažādas personas un ar dažādu motivāciju. Visbiežāk identificētie terorisma finansēšanas subjekti ir:

  • radikalizētas personas, kuras vēlas atbalstīt terorismu;
  • teroristisko organizāciju pārstāvji, kuriem dots uzdevums iegūt finansējumu;
  • nelegālu finanšu līdzekļu pārskaitījumu starpnieki, kuri gūst peļņu no terorisma finansēšanas darījumiem;
  • teroristiskās darbībās iesaistīto personu radinieki un draugi, kuri atbalsta viņu aktivitātes vai vēlas sniegt finansiālu atbalstu konkrētai personai (nereti no teroristu radiniekiem nauda tiek izkrāpta);
  • personas un organizācijas, kuras piekrīt maksāt izpirkumu par, piemēram, gūstā saņemtu personu vai personu grupu.

Terorisma finansēšanai ir vairāki posmi: 

Pirmais posms – līdzekļu piesaistīšana. Galvenais mērķis – piesaistīt līdzekļus gan no legāliem, gan nelegāliem avotiem. 

Otrais posms – līdzekļu pārvietošana. Šajā posmā izmanto legālus un/vai nelegālus mehānismus, lai piesaistītie līdzekļi nonāk pie teroristu organizācijām. Izplatītākie līdzekļu pārvietošanas veidi ir: 

  • bankas pārskaitījumi;
  • paralēlās finanšu sistēmas, piemēram, Hawala;
  • naudas pārsūtīšana, izmantojot naudas pārskaitīšanas aģentūras;
  • naudas kurjeri;
  • ziedojumi (arī tiešsaistē);
  • kopfinansēšanas (crowdfunding) projekti;
  • darījumi kriptovalūtās, u.c. 

Trešais posms – līdzekļu izmantošana. Šajā posmā līdzekļi tiek izmantoti teroristu atbalstam (terora aktu veikšanai, plānošanai un sagatavošanai, teroristu organizāciju darbības nodrošināšanai, jauno dalībnieku vervēšanai, apmācībai, nodrošināšanai ar ekipējumu un citām terorisma atbalsta aktivitātēm).

Par terorisma finansēšanu saskaņā ar Krimināllikuma 79.2 pantu personām var piemērot pat mūža ieslodzījumu ar (vai bez) mantas konfiskācijas. 

Terorisma finansēšanas novēršanas pasākumi parasti ir saistīti ar kādu ierobežojumu ieviešanu, kas skar visu sabiedrību (piemēram, stingrāka kontrole pār nevalstisko organizāciju darbību, kredītiestāžu noteiktie ierobežojumi veikt naudas pārskaitījumus uz konfliktu zonām, u.c.). Līdz ar to šiem ierobežojumiem jābūt pamatotiem, ko vislabāk sniedz vispusīgs risku novērtējums, kas norāda uz kopējās drošības arhitektūras vājajiem posmiem un iespējamajiem risinājumiem. Atbildīgās institūcijas izvērtē gan vietējās, gan starptautiskās prakses, jaunākās terorisma finansēšanas tipoloģijas un tendences, apzina potenciālos riskus un rīkojas atbilstoši nepieciešamībai.
 

Latvijas nacionālais terorisma finansēšanas risks ir novērtēts kā vidēji zems/vidējs (saskaņā ar Nacionālo terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas risku ziņojumu par 2017. – 2018.gadu).

Šāds vērtējums tiek pamatots ar teroraktu neesamību, niecīgo aizdomīgo terorisma finansēšanas gadījumu skaitu, kompetento institūciju spēju uzraudzīt iespējamos radikalizācijas gadījumus, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu izpratni par tiem. Arī Latvijas finanšu sistēmai piemītošie terorisma finansēšanas riski veicina terorisma finansēšanas draudu līmeņa samazināšanu.

 

Faktori, kas rada nozīmīgākos draudus: 

  1. Latvijas iedzīvotāju iespējamā pievienošanās teroristiskiem grupējumiem vai radikalizēšanās. Tieši radikalizētas personas varētu iesaistīties dažāda veida terorisma atbalsta aktivitātēs, ieskaitot finansēšanu, tādējādi izmantojot finanšu sistēmu terorisma finasēšanai.
  2. Darījumu izpildes ātrums finanšu sektorā, to apjoms un plašā ģeogrāfija nodrošina iespēju, ka Latviju var izmantot terorisma finansēšanai, piemēram, kad klients slēpjas, izmantojot formālu patieso labuma guvēju, vai klients slēpj darījumus sarežģītu darījumu shēmās, izmantojot čaulas kompānijas. 

Galvenie terorisma finansēšanas riski

  1. Latvijas iedzīvotāju iespējamās radikalizēšanās gadījumā terorisma finansēšana var notikt kā pašfinansēšanās vai līdzekļu iegūšana no ģimenes locekļiem vai tuviniekiem. 
  2. Kredītiestāžu un maksājumu iestāžu finanšu pakalpojumu iespējama izmantošana terorisma finansēšanai, kur iegūtos finanšu līdzekļus var izmantot terorisma finansēšanai vai teroristisku organizāciju atbalstīšanai vai pašfinansēšanai radikalizēšanās gadījumā. 
  3. Nevalstisko organizāciju līdzekļu iespējama izmantošana terorisma finansēšanai. Šķietami likumīgiem mērķiem iegūtu ziedojumu novirzīšana teroristu organizācijām vai to dalībniekiem. 
  4. Latvijas finanšu sistēmas izmantošana aizdomīgu pārskaitījumu veikšanai kā posms sarežģītu darījumu ķēdēm terorisma finansēšanai ārvalstīs. 

 

Nacionālais terorisma un proliferācijas finansēšanas risku ziņojums par 2017.-2018. gadu.